Cilvēks nereti uzdod sev jautājumu, kā rīkoties ar man piederošo mantu. Vai to labāk dāvināt, pārdot vai atstāt kā mantojumu? Praktiski neviens cits, izņemot pašu īpašnieku, viņa vietā nevar pieņemt pareizo lēmumu. Vispirms būtu jāizdara izvēle: „Vai es vēlos nodot savu mantu īpašumā bērniem tūlīt, vai palikt īpašnieks līdz savai aiziešanai?” Lielākoties cilvēki izvēlas palikt par sava īpašuma īpašniekiem līdz savai nāves dienai pat tajā gadījumā, ja viņiem nav pašu tuvāko radinieku – laulātā vai bērnu, kuriem var pilnībā uzticēties. Šādu izvēli ietekmē dažādi pieredzētie dzīves pavērsieni, kad apkārtējo cilvēku vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem. Vilšanos var sagādāt arī radi. Bieži vecvecāki vai vecāki uzdāvina viņiem piederošo nekustamo īpašumu, domādami, ka mazbērni pildīs savas nerakstītās saistības un apgādās, katru mēnesi palīdzēs, kā arī kaut nedaudz piemaksās zāļu iegādei. Labi domātais nepiepildās, bet notiek neparedzētais. Īpašumu saņēmušais dāvinātājus aizmirst pat apciemot, vēl ļaunāk, paziņo, ka turpmāk viņiem būs jāmaksā īres maksa. Ja tomēr izvēle ir par labu dāvinājuma līgumam, tad būtu ieteicams paredzēt nekustamā īpašuma atsavināšanas un apgrūtināšanas aizliegumu, piemēram, ka uzdāvināto īpašumu nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt bankā bez saskaņošanas ar dāvinātāju un viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem. Līgumā ir jānosaka arī citi noteikumi - ka dāvinātājs uzdāvinātajā īpašumā turpinās dzīvot un lietot bez maksas. Nedrīkst aizmirst noteikumu, kurš maksās par gāzi, elektrību, apkuri, telefonu un citus iespējamos maksājumus. Dāvinājuma līgumā ir iespējams vienoties par dažādu citu pienākumu pildīšanu, taču tiem drīzāk būs morāls raksturs. Lielāku nodrošinājumu tam, ka bērni, mazbērni vai citi radi īpašniekam sniegs papildu palīdzību un nodrošinās viņa pamatvajadzības - dzīvokļa tiesību, ārstēšanu, uzturēšanu, aprūpi, var sniegt uztura līgums. Bez tam šajā līgumā iespējams paredzēt daudzus citus uztura devēja pienākumus - piemēram, kultūras un sporta pasākumu, kinoteātra apmeklēšanu, grāmatu iegādi, laikrakstu un žurnālu abonēšanu. No pielīgtajiem pienākumiem saskaņā ar Civillikuma noteikumiem uztura devējs nevar atteikties pat aizbildinoties ar materiālajām vai cita rakstura grūtībām. Izvēloties, ka īpašumtiesības pāries tikai pēc nāves, ir iespējams atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu ar izvēlēto īpašuma saņēmēju. Mantojuma atstājējs ir tiesīgs brīvi izvēlēties, vai īpašumu atstāt vienam mantiniekam, vai sadalīt to starp vairākiem, norādot, kāda daļa vai konkrēta manta katram pienākas. Var piebilst, ka likums atļauj testamentu jebkurā brīdī atcelt, grozīt vai papildināt, bet mantojuma līgums, tāpat kā dāvinājuma vai uztura līgums, ir maināms vai pārtraucams tikai pašiem līguma slēdzējiem kopīgi vienojoties. Ja testaments netiek sastādīts vai mantojuma līgums noslēgts, tad mantinieki mantojumu saņem saskaņā ar Civillikuma noteikumiem. Bieži vien vecāki uztraucas par to, ka īpašuma saņēmējam mantošanas gadījumā gaidāmi lieli izdevumi, kārtojot mantojuma lietu. Tomēr jānorāda, ka šis process nav dārgāks, bet līgumiskās un testamentārās mantošanas gadījumā izmaksas var būt mazākas, kā dāvinājuma vai uztura līguma gadījumā. Arī dokumentu kārtošana nav sarežģīta, jo tas darāms pie zvērināta notāra. Pats būtiskākais nākamajam īpašniekam ir savlaicīgi pieņemt mantojumu.

#dāvinājums #mantojuma tiesības #mantojuma pieņemšana #testaments

Kopš 2003. gada 1. janvāra, kad mantojuma lietu kārtošanu no tiesām pārņēma zvērināti notāri, mantojuma tiesību procesuālo pusi regulē Notariāta likums un Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumi Nr. 618 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”. Mantojuma pieņemšana ir mantinieka pirmais solis uz mantojuma saņemšanu. Bieži vien tas arī ir vienīgais, ja nav nepieciešams mantojuma tiesības apstiprināt ar valstisku aktu - agrāk tiesas spriedumu, tagad mantojuma apliecību. Apstiprināšana, galvenokārt, nepieciešama, ja mantojamā manta ir pārreģistrējama valsts reģistros vai ja to pieprasa privātpersona, ar kuru mantojuma atstājējs bija nodibinājis ar mantojamo mantu saistītas tiesiskās attiecības, piemēram, banka. Arī gadījumā, ja mantojuma palicis nekustamais īpašums, arī dzīvoklis, un īpašumtiesības jāpārreģistrē zemesgrāmatā. Nebūtu apdomīgi paļauties uz to, ka mantojuma atstājējam nav palikusi reģistrējama manta, un nepieteikties uz mantojumu, ja zvērināts notārs pēc ieinteresēto personu (kreditoru vai citu mantinieku) lūguma aicina to darīt. Tas tādēļ, ka mantojuma pieņemšana jāsaista ar likumā noteiktajiem mantojuma pieņemšanas termiņiem. Termiņu neievērošana rada mantojuma tiesības zaudēšanu. Tādēļ var rasties situācija, ka mantinieks nepiesakās uz mantojumu, bet pēc ilgāka laika atklājas, ka mirušajam bijušas tiesības uz kādu īpašumu. Tādā gadījumā, nepieņemot mantojumu sākotnēji, mantošanas tiesība tiek zaudēta un vēlāk nevar tikt atjaunota. Mantojuma pieņemšana Latvijā pēc 2003. gada 1. janvāra iespējama kā notariāla akta veidā noformēts iesniegums zvērinātam notāram vai mantojamās mantas faktiska pārņemšana savā valdījumā, ar mērķi pārvaldīt to kā savu īpašumu. Tieši pēdējais apstāklis ir iemesls, kādēļ starp mantiniekiem bieži rodas strīdi. Jāpiemin, ka pieņemšana attiecas uz visu mantojumu, nevis uz kādu konkrētu mantojumā ietilpstošu objektu. Konkrētāk, mantinieks nevar pieņemt dzīvokli, bet nepieteikties uz naudas līdzekļiem bankās, lai tos varētu mantot cita persona. Gadījumā, ja nepastāv strīds, pēc Civillikumā noteiktā viena gada termiņa mantiniekam nav jāpierāda, ka viņš mantojumu ir savlaicīgi pieņēmis, pārņemot mantojamo mantu faktiskā valdījumā, bet pietiek ar apliecinājumu zvērinātam notāram. Tā kā zvērināts notārs nav tiesīgs jaukties tiesu varas kompetencē un konstatēt juridiskus faktus, viņš balstās tikai uz personu paziņojumu – apliecinājumu. Pieņemot iesniegumu no mantinieka, zvērināts notārs viņu brīdina par kriminālatbildību (pēc krimināllikuma 299. panta) par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Lai arī pie zvērināta notāra pierādījumi par savlaicīgu mantojuma pieņemšanu netiek iesniegti, tomēr viņš bieži ir konsultants mantiniekam par viņa veiktajām darbībām. Tiek noskaidrots, kādas darbības, kas liecina par mantojuma pieņemšanu, ar mantojamo mantu ir veiktas. Gadījumos, ja ir vairāki mantinieki, kas pieņēmuši mantojumu ar faktisku rīcību, svarīgi ir pārliecināties, ka katra mantinieka veiktās darbības var tiesiski iztulkot kā mantas pārņemšanu valdījumā ar mērķi pieņemt mantojumu. Ja starp mantiniekiem rodas strīdi, tie risināmi tiesā. Šobrīd saskaņā ar Civillikuma 693. pantu ir paredzēti trīs mantojuma pieņemšanas termiņu veidi. Primārais mantojuma pieņemšanas termiņš ir tas, ko noteicis mantojuma atstājējs. Mantojuma atstājējs savā pēdējās gribas rīkojuma aktā var norādīt, cik ilgā laikā mantiniekiem jāpiesakās uz mantojumu. Ja mantojuma līgums vai testaments nav atstāts, svarīgs ir uzaicinājuma jeb zvērināta notāra norādītais pieteikšanās termiņš. Tas tiek norādīts sludinājumā par mantojuma atklāšanos, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vai personīgi mantiniekam adresētā vēstulē. Ja nav iepriekš minētās norādes uz pieteikšanās termiņiem, tad personām mantojums ir jāpieņem gada laikā no mantojuma atstājēja miršanas dienas vai dienas, kad mantinieks ir uzzinājis par personas nāvi. Jāpiemin, ka visos gadījumos, lai izvairītos no pārpratumiem vai pat tiesāšanās, noteiktajos termiņos būtu jāpiesakās pie zvērināta notāra.

#mantojuma pieņemšana #testaments #mantojuma pieņemšanas termiņš

10 iemesli, kāpēc rakstīt testamentu: - ja radinieku nav vai radiniekam būs grūtības pierādīt savas mantošanas tiesības; - ja ir vēlme pašam sadalīt mantojumu starp radiniekiem; - ja nav noslēgta laulība, bet ir vēlme, lai manto partneris; - ja ir vēlme nepilngadīgajiem bērniem iecelt sevis izvēlētu aizbildni; - ja ir vēlme noteikt ierobežojumus mantinieka rīcībai ar mantojumu; - ja mantiniekam grib uzlikt kādu pienākumu; - ja kāds no tuvajiem radiniekiem nav cienīgs saņemt mantojumu, un ir vēlme viņu izslēgt; - ja ir vēlme mantojumu nodot labdarības vai cita veida organizācijai vai personai, kas nav radinieks, bet dzīves laikā ir palīdzējis; - ja ir vēlme iecelt personu, kas rūpēsies par mantojuma sadali; - mantojot nekustamo īpašumu saskaņā ar testamentu, ir pazemināta valsts nodeva. Jāpiemin, ka pie notāra apliecinātu testamentu pazaudēt nav iespējams.

#testaments #mantojuma tiesības #testamenta taisīšana