Kā rīkoties ar man piederošo īpašumu?

Cilvēks nereti uzdod sev jautājumu, kā rīkoties ar man piederošo mantu. Vai to labāk dāvināt, pārdot vai atstāt kā mantojumu? Praktiski neviens cits, izņemot pašu īpašnieku, viņa vietā nevar pieņemt pareizo lēmumu. Vispirms būtu jāizdara izvēle: „Vai es vēlos nodot savu mantu īpašumā bērniem tūlīt, vai palikt īpašnieks līdz savai aiziešanai?”
Lielākoties cilvēki izvēlas palikt par sava īpašuma īpašniekiem līdz savai nāves dienai pat tajā gadījumā, ja viņiem nav pašu tuvāko radinieku – laulātā vai bērnu, kuriem var pilnībā uzticēties. Šādu izvēli ietekmē dažādi pieredzētie dzīves pavērsieni, kad apkārtējo cilvēku vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem. Vilšanos var sagādāt arī radi. Bieži vecvecāki vai vecāki uzdāvina viņiem piederošo nekustamo īpašumu, domādami, ka mazbērni pildīs savas nerakstītās saistības un apgādās, katru mēnesi palīdzēs, kā arī kaut nedaudz piemaksās zāļu iegādei. Labi domātais nepiepildās, bet notiek neparedzētais. Īpašumu saņēmušais dāvinātājus aizmirst pat apciemot, vēl ļaunāk, paziņo, ka turpmāk viņiem būs jāmaksā īres maksa.
Ja tomēr izvēle ir par labu dāvinājuma līgumam, tad būtu ieteicams paredzēt nekustamā īpašuma atsavināšanas un apgrūtināšanas aizliegumu, piemēram, ka uzdāvināto īpašumu nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt bankā bez saskaņošanas ar dāvinātāju un viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem. Līgumā ir jānosaka arī citi noteikumi - ka dāvinātājs uzdāvinātajā īpašumā turpinās dzīvot un lietot bez maksas. Nedrīkst aizmirst noteikumu, kurš maksās par gāzi, elektrību, apkuri, telefonu un citus iespējamos maksājumus. Dāvinājuma līgumā ir iespējams vienoties par dažādu citu pienākumu pildīšanu, taču tiem drīzāk būs morāls raksturs. 
Lielāku nodrošinājumu tam, ka bērni, mazbērni vai citi radi īpašniekam sniegs papildu palīdzību un nodrošinās viņa pamatvajadzības - dzīvokļa tiesību, ārstēšanu, uzturēšanu, aprūpi, var sniegt uztura līgums. Bez tam šajā līgumā iespējams paredzēt daudzus citus uztura devēja pienākumus - piemēram, kultūras un sporta pasākumu, kinoteātra apmeklēšanu, grāmatu iegādi, laikrakstu un žurnālu abonēšanu. No pielīgtajiem pienākumiem saskaņā ar Civillikuma noteikumiem uztura devējs nevar atteikties pat aizbildinoties ar materiālajām vai cita rakstura grūtībām.
Izvēloties, ka īpašumtiesības pāries tikai pēc nāves, ir iespējams atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu ar izvēlēto īpašuma saņēmēju. Mantojuma atstājējs ir tiesīgs brīvi izvēlēties, vai īpašumu atstāt vienam mantiniekam, vai sadalīt to starp vairākiem, norādot, kāda daļa vai konkrēta manta katram pienākas. Var piebilst, ka likums atļauj testamentu jebkurā brīdī atcelt, grozīt vai papildināt, bet mantojuma līgums, tāpat kā dāvinājuma vai uztura līgums, ir maināms vai pārtraucams tikai pašiem līguma slēdzējiem kopīgi vienojoties. Ja testaments netiek sastādīts vai mantojuma līgums noslēgts, tad mantinieki mantojumu saņem saskaņā ar Civillikuma noteikumiem. 
Bieži vien vecāki uztraucas par to, ka īpašuma saņēmējam mantošanas gadījumā gaidāmi lieli izdevumi, kārtojot mantojuma lietu. Tomēr jānorāda, ka šis process nav dārgāks, bet līgumiskās un testamentārās mantošanas gadījumā izmaksas var būt mazākas, kā dāvinājuma vai uztura līguma gadījumā. Arī dokumentu kārtošana nav sarežģīta, jo tas darāms pie zvērināta notāra. Pats būtiskākais nākamajam īpašniekam ir savlaicīgi pieņemt mantojumu.

#dāvinājums #mantojuma tiesības #mantojuma pieņemšana #testaments